Pirms dažiem gadiem tapis infomateriāls, kas pēdējā laika notikumu kontekstā atkal kļuvis ļoti aktuāls.

Dramatizētas sensācijas par vardarbīgiem noziegumiem, informācija par vārdiem, sejām un vietu, kā arī tenku un pieņēmumu publiskošana bieži vien rada maldīgu priekšstatu par noziedzības stāvokli valstī, atkārtoti nodara pāri cietušajiem un priekšlaicīgi notiesā aizdomās turamos. Otrreizēju viktimizāciju mediju telpā var mazināt tikai paši mediju redaktori un žurnālisti, izvēloties veidot stāstus, kas nekalpo sabiedrības ziņkārei, bet gan drošībai.