Jāteic, ka saņemto un izskatīto sūdzību un iesniegumu skaits, veikto pārbaužu apjoms un tajās konstatētās problēmas, kā arī ārkārtīgi lielais bērnu telefona zvanu skaits uzticības tālrunim, kas sāka darboties inspekcijā 2006.gada 1.februārī, apliecina, ka inspekcija Latvijas bērniem bijusi nepieciešama un pirmajā darbības gadā ieguvusi gan bērnu, gan vecāku un bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošo speciālistu uzticību.

Par savas darbības mērķi inspekcija uzskata iesaistīšanos problēmu risināšanā, lai panāktu pozitīvas izmaiņas, nevis vainīgo atrašanu un sodīšanu, kaut gan, protams, likumā paredzētajos gadījumos inspekcija par konstatētajiem pārkāpumiem ziņojusi tiesībaizsardzības iestādēm. Uzdevums nebija vienkāršs. Bieži konstruktīvu lēmumu pieņemšanu apgrūtināja sabiedrībā valdošie stereotipi, ka pie visām nelaimēm vainojamas bērnu tiesības, bet pieaugušie – vecāki, pedagogi, citi speciālisti − kļuvuši par bezspēcīgiem upuriem. Šķēršļus pozitīvam atrisinājumam lika arī vecāku un dažādu institūciju speciālistu nevēlēšanās vai neprasme sadarboties bērnu uzvedības cēloņu noteikšanā un korekcijā.

Pirmajā darbības gadā inspekcijas uzmanības centrā bija bērnu savstarpējā un pret bērniem vērstā fiziskā un emocionālā vardarbība dažādās institūcijās, kurās ilgāku vai īsāku laiku uzturas bērni − skolās, bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs, kā arī bērnu drošības jautājumi, it īpaši drošība interneta vidē. Īpaši satraucoši, ka reizēm arī izglītības un aprūpes iestāžu vadītāji kā bērnu audzināšanas līdzekli atzīst bērnu emocionālu un fizisku ietekmēšanu. Lai šo problēmu atrisinātu, vispirms šajās iestādēs nepieciešams palielināt atbalsta speciālistu – sociālo pedagogu, psihologu un logopēdu – skaitu. Diemžēl speciālistiem arī nereti trūkst prasmju konstruktīvai konfliktu risināšanai, kā arī izpratnes par bērnu uzvedības traucējumu cēloņiem. Tieši tāpēc inspekcija, plānojot 2007.gadā veicamo, paredzējusi virkni pasākumu labās prakses popularizēšanai, speciālistu izglītošanai un sabiedrības informēšanai.

Latvijas bērnu labklājība un drošība, attiecības starp bērniem un vecākiem, bērniem un pedagogiem, kas balstās uz sapratni un savstarpēju cieņu, ir ļoti būtisks priekšnosacījums visai mūsu sabiedrības veiksmīgai attīstībai nākotnē. Protams, šādu mērķi iespējams sasniegt tikai tad, ja visi, kas iesaistīti bērnu aprūpes, it īpaši audzināšanas procesā, sadarbojas, vienlaikus respektējot bērnu kā personību un individualitāti, cienot bērna tiesības un mācot bērnu cienīt citu tiesības un pildīt savus pienākumus, kuru apjoms, kā tas Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, pieaug atbilstoši bērna vecumam.

Aicinot vērīgāk ieklausīties bērnos un rast vairāk laika sarunām ar bērniem par viņiem būtiskiem dzīves jautājumiem, kā arī cerot uz veiksmīgu sadarbību,

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece

Laila Rieksta-Riekstiņa