Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4.pantu, bērna tiesību aizsardzības mērķi cita starpā ir arī sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas veidošanās un nostiprināšanās bērnā un bērna orientācija uz darbu kā vienīgo morāli atbalstāmo eksistences līdzekļu iegūšanas un labklājības avotu.
Savukārt Izglītības likuma 2.pants „Likuma mērķis” paredz, ka atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personas veidošanos. Likuma 1.panta 4.punkts noteic, ka izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbu, savukārt izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums.
Ņemot vērā minēto, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk tekstā – inspekcija) norāda, ka izglītojamos ir iespējams iesaistīt izglītības iestādes vides, it īpaši paša bērna mācību vides – klases telpas – sakopšanā un tas ir nepieciešams audzināšanas procesa ietvaros, lai nostiprinātu atbilstošas vērtību sistēmas nostiprināšanu bērnā. Šāda iesaistīšana palīdz bērnam saprast un uzņemties atbildību par sevi un savu rīcību izglītības iestādē, kā arī apzināties savu līdzieguldījumu apkārtējās vides uzlabošanā.
Jānorāda, ka bērnu nodarbināšana pastāvīgā vai sezonas rakstura darbā pieļaujama tikai Darba likumā noteiktajā kārtībā. Tādejādi turpmākajos ieteikumos vārds „darbs” lietots nevis darba tiesisko attiecību aspektā, bet, lai apzīmētu bērnu īslaicīgu iesaistīšanu dažādos izglītības iestādes vides labiekārtošanas pasākumos, kuri notiek audzināšanas procesa ietvaros.
Iesaistot bērnus izglītības iestādes sakopšanas un labiekārtošanas darbos, jāņem vērā vairāki bērnu tiesību aizsardzības principi:
1. Izglītojamo iesaistīšanas darbā mērķis ir izglītības un audzināšanas procesa īstenošana, nevis bērnu nodarbināšana vai iestādes tehniskās darbības nodrošināšana. Tādejādi ar bērnu darbu nedrīkst aizstāt tos pienākumus, kas jāveic algotam darbiniekam (piemēram, kurinātājs, apkopēja, dežurants, virtuves bloka darbinieki u.t.t.). Sistemātisku nodarbināšanu šādos darbos var vērtēt kā bērna ekonomisko ekspluatāciju Bērnu tiesību aizsardzības likuma 15.panta pirmās daļas izpratnē. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Izglītības likuma 17.panta ceturtās daļas 7.punktu vietējā pašvaldība nodrošina tās pārziņā esošo izglītības iestāžu saimniecisko (tehnisko) darbinieku darba samaksas finansēšanu, savukārt saskaņā ar šā paša likuma 30.pantu izglītības iestādes vadītājs nodrošina finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu.
2. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 23.panta pirmo daļu bērna pienākumi pret sabiedrību pieaug atbilstoši vecumam. Tādējādi, iesaistot bērnus skolas vides sakārtošanā, jāvērtē attiecīgā vecuma bērnu spēju veikt praktiskus pienākumus, kā arī uzņemties atbildību par paveikto.
3. Bērnu iesaistīšana skolas vides sakopšanā nedrīkst kavēt mācību procesu, t.i., bērnu nedrīkst nodarbināt mācību stundu laikā, ja vien tas nenotiek, piemēram, audzināšanas stundas laikā vai kā pasākums mācību procesa ietvaros. Nav pieļaujama atsevišķu bērnu nodarbināšana, kamēr pārējā klase turpina mācības.
Savukārt saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 16.pantu, bērnam ir tiesības atbilstoši savam vecumam un fiziskajai un garīgajai attīstībai uz atpūtu un brīvo laiku. Tādejādi bērna iesaistīšanai darbos laika ziņā jābūt saprātīgai, lai neliegtu bērnam iespēju sagatavoties mācībām, atpūsties, piedalīties interešu izglītības pasākumos.
4. Izvērtējot pienākumus, ko var uzdot veikt bērniem, jāņem vērā arī normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, tai skaitā:
- Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi nr. 206 „Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību”;
- Ministru kabineta 2002.gada 8.janvāra noteikumi nr.10 „Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”.
Kaut gan minētie normatīvie akti regulē darba tiesiskās attiecības, tomēr tie var sniegt ieskatu par minimālajām prasībām bērnu drošībai (piemēram, smaguma pārvietošanas ierobežojumi, darbs, kuru veicot iespējama krišana no augstuma, utt.).
Tāpat jāņem vērā Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm” paredzētais, ka atsevišķus darbus izglītības iestādē var veikt tikai tam speciāli apmācīti darbinieki (piemēram, ēdināšanas bloka darbinieki).
Vienlaikus jānorāda, ka ar 15 gadu vecumu sasniegušu bērnu, kurš neturpina iegūt pamatizglītību, saskaņā ar Darba likuma 37.pantu iespējams dibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot attiecīgu darba līgumu. Šādā gadījumā ir nepieciešams informēt vecākus (aizbildņus).
5. Lai novērstu konfliktus un pārpratumus iestādes administrācijas, pedagogu, izglītojamo un viņu vecāku starpā, ieteicams konkrētu kārtību, kā bērni iesaistās izglītības iestādes sakopšanā, iestrādāt izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos. Noteikumus būtu nepieciešams izstrādāt sadarbībā gan ar skolēnu pašpārvaldi, gan vecāku pārstāvjiem, un ar tiem iepazīstina gan izglītojamos, gan viņu vecākus. Iekšējās kārtības noteikumos iespējams atrunāt gan pieļaujamās nodarbošanās, kur iesaistāmi bērni, gan darbus ārpus mācību laika – piemēram, skolas sakopšanu vasaras brīvlaikā, u.t.t.
Ņemot vērā iepriekš minēto, norādām, ka no bērnu tiesību aizsardzības viedokļa ir pilnīgi pieļaujami iesaistīt izglītojamos tādos regulāros skolas vides labiekārtošanas darbos kā klases telpas sakārtošana pirms vai pēc mācību stundas (t.sk. tāfeles tīrīšana, izdales materiālu un mācību līdzekļu izdalīšana un savākšana u.tml. klases dežurantu pienākumi); savas personīgās mācību vietas uzkopšana un sakārtošana, kā arī vispārēja klases sakārtošana. Tāpat izglītojamos var un ir vēlams iesaistīt visas skolas vides labiekārtošanā – teritorijas uzkopšanas darbos, izglītības iestādes dekorēšanā svētku pasākumiem, u.tml.
Vēršam uzmanību, ka par minētajiem jautājumiem var konsultēties ar inspekcijas darbiniekiem - kontaktinformācija.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece
Laila Rieksta-Riekstiņa
