Projekta vadītāja ir Liepājas rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Pārsla Ivanova. Pētījumu veica ekspertu grupa, pielietojot dažādas pētījuma metodes: anketēšana, intervijas, nodarbību vadīšana, nometnes organizēšana.

Kopumā, analizējot jauniešu anketu un interviju atbildes, var secināt, ka projekta īstenošana ir radījusi jauniešu dzīvē pozitīvas izmaiņas. Jaunieši ir aizdomājušies, ka viņi var vērtīgāk pavadīt brīvo laiku, ka viņi spēj veikt dažādus praktiskus darbus, kas cēlis viņu pašapziņu un pašvērtējumu. Ja skolotāji izsakās, ka ar šiem bērniem nav praktiski iespējams parunāt, tad speciālistu (ekspertu) intervijas parādīja, ka bērni ļoti vēlas runāt. Bērniem ir jāizjūt, ka pieaugušie vēlas viņu uzklausīt, ka viņš var izteikt visu, kas sakrājies dvēselē. Bērnos izbrīnu radīja tas, ka eksperti teica, ka bez viņu atļaujas viņi nevar tikties ar vecākiem. Tas ir būtiski, ka bērns ir gatavs analizēt savas attiecības ar ģimeni un cerēt, ka var kaut kas mainīties.

Secinām, ka Latvijā kopumā internātskolās ir nepareiza un nepietiekama sadarbība ar vecākiem, bet tas ir liels resurss, kas var uzlabot bērnu dzīves kvalitāti.

Vērtējot bērnu atbildes uz jautājumu: “Kādas ir tavas attiecības ar māti”, 27% bērnu atbild, ka mainīgas, 69% bērnu, ka labas, bet 4% bērnu, ka sliktas. Tie ir bērni, kuri nevēlas sestdienās, svētdienās braukt mājās. Savukārt, par attiecībām ar tēvu bērni norāda, ka jau 17% bērniem ir sliktas attiecības ar tēvu, 50% labas, bet 25% bērnu – mainīgas.

Pētījuma darba grupas tikšanās ar vecākiem parādīja, ka vecākus var ieinteresēt apmeklēt skolu, un bērni viņus gaida. Sadarbība ar vecākiem jāorganizē uz humānās pedagoģijas pamatiem, vecākiem jāizjūt, ka viņi skolā ir gaidīti, viņi vēlas dzirdēt par saviem bērniem arī labās atsauksmes.

Netradicionāla sapulce vecākiem un nometne vecākiem kopā ar bērniem parādīja, ka var veidot citādas attiecības, ka vecāki, bērni, pedagogi un skolas direktors kā līdzvērtīgi var organizēt darbu un atpūtu.