Ikviena vecāka dzīvē pienāk tāds laiks, kad šis izaicinājums šķiet nepārvarams. Dažreiz šķiet, ka viss ko dari ir nepariezi.

Daudzi no mums bērnus audzināt mācas audzināšanas procesa laikā. Mums, pieaugušajiem, ir par maz informācijas par bērnu attīstību, tādēļ lielākoties balstāmies uz savu iekšējo izjūtu, kā arī uz savu bērnības pieredzi. Bieži vien mūsu iekšējā izjūta izpaužas emocionālās reakcijās, kas nav pārdomātas.

Rezultātā daudzi vecāki uzskata, ka disciplinēšana nav nekas vairāk, kā rājiens un/vai pēriens. Nereti vecāki jūtas bezspēcīgi situācijās, kas saistītas ar bērna uzvedības izpausmēm un rezultātā zaudē kontroli pār savām emocijām.

Pieaugušajiem reizēm ir sajūta, ka disciplinēšana ir sods, kontrole vai bērna vēlmju ierobežošana, bet disciplinēt nozīmē mācīt. Šī mācīšana ir balstīta uz mērķu uzstādīšanu, plānošanu, uz efektīvu un uz risinājumu vērsu rezultātu sasniegšanu.

Ar pozitīvās disciplinēšanas palīdzību, vecākam vai aprūpētājam ir iespēja bērnā attīstīt tās īpašības, ko vēlamies bērnā redzēt tad, kad viņš ir kļuvis pieaudzis. Mēs vēlamies, lai kā pieaudzis cilvēks mūsu bērns būtu mīļš, izpalīdzīgs, gādīgs un laipns, spētu pieņemt gudrus, saprātīgus lēmumus, būtu godīgs un uzticams, kā arī nevardarbīgs. Mēs vēlamies, lai mūsu bērns izaugot rūpētos par mums un mīlētu savus vecākus. Ar savu piemēru bērnam varam iemācīt, kā savaldīt savas dusmas, kā rīkoties konfliktsituācijās, kā būt godīgam un kā pieņemt kādu konkrētu situāciju vai cilvēku.

Audzināšana nesākas tikai pusaudžu vecumā, kad sakaramies ar pusaudžiem raksturīgajām problēmām, nevēlēšanos mācīties, klaiņošanu, protestēšanu pret visu ko saka vecāks. Šajā vecumā vislabāk ir iespējams novērtēt ieguldījumu, kas bērnam dots līdz šim laikam, jo pusaudžu periods ir kā indikators pieļautajām kļūdām audzināšanas procesā.  

Tādēļ ir svarīgi saprast kas ir svarīgākās lietas, kas bērnam būtu jānodrošina atšķirīgos vecumposmos, kā arī svarīgi būtu saprast, kā šīs bērnam svarīgās lietas nodot. Mūsdienu steigā vecāki bieži vien ir piemirsuši, ko nozīmē izrādīt mīlestību - tas nenozīmē tikai nopirkt jaunu lietu ar kuru bērns būs aizņemts turpmākās pāris nedēļas. Audzināt bērnu nozīmē būt viņam blakus ar atbalstu, ar padomu un protams, ar savu piemēru.

Pozitīvā disciplinēšanas apmācība ir izveidota pa soļiem, kur katrs nākamais solis ir būvēts uz iepriekšējā pamata.

Ilglaicīgo mērķu uzstādīšana. Ilglaicīgie mērķi veido pozitīvās disciplinēšanas pamatu. Definēt ilglaicīgos mērķus nozīmē saprast, kādu mēs vēlamies redzēt savu bērnu, kad viņš ir kļuvis pieaudzis. Piemēram, lai viņš ir veiksmīgs problēmu risinātājs, gādīgs, prot uzņemties atbildību, ir godīgs, atklāts, utt. Savukārt vecāku ikdiena ir pārpildīta ar centieniem likt bērniem izpildīt vecāku īstermiņa mērķus, piemēram, lai bērns ātri paēstu, lai ātri saģērbtos, tūlīt izpildītu visas vecāku prasības. Vecāku neiecietīgā reakcija īslaicīgo mērķu sasniegšanā nereti kavē ilglaicīgo mērķu sasniegšanu. Efektīva disciplinēšana ir prasme saredzēt īstermiņa mērķos iespēju sniegt ieguldījumu ilglaicīgo mērķu sasniegšanā.

Emocionālā kontakta, drošības un rīcības modeļa nodrošināšana Drošs emocionālais kontakts ar bērnu veicina īstermiņa mērķu sasniegšanu un māca ilgtermiņa mērķu vērtības. Veidot emocionāli drošas un sirsnīgas attiecības ar bērnu nozīmē izrādīt savu uzmanību un pieķeršanos gan fiziski - ar glāstiem un apkampieniem, gan verbāli - paust savu mīlestību ar vārdiem. Cieņa pret bērna vajadzībām un spēja paskatīties uz situāciju no bērna skatu punkta veicina vecāka un bērna drošu savstarpējo uzticēšanos un veiksmīgu attiecību veidošanos.

Sniegt strukturizētu rīcības modeli nozīmē dot skaidru, bērnam saprotamu informāciju par to, ko no bērna sagaidām, kā arī informējam un izglītojam viņu par to, kā tik galā ar konkrēto problēmu arī tad, ja vecāks nav klāt. Piemēram, uzklausām bērna viedokli un paužam savējo, sniedzam bērnam informāciju, lai viņš varētu pieņemt pārdomātu un gudru lēmumu, iedrošinām bērnu domāt patstāvīgi, kā arī skaidrojam, kādas sekas var būt viņa uzvedībai un kā par to jūtas citi cilvēki. Pieaugušā sadarbība ar bērnu māca domāt un risināt konfliktus patstāvīgi un nevardarbīgi.

Izpratne par bērna attīstību, domāšanu un jūtām. Izpratne par bērna attīstību palīdz vecākam atrast atbilstošāko veidu, kā reaģēt uz bērna uzvedību, kā nodrošināt atbilstošu atbalstu un struktūru.

Problēmu definēšana un risināšana. Problēmas apzināšanās palīdz izveidot atbilstošas un iedarbīgas atbildes reakcijas visdažādākajās dzīves situācijās. Pildot metodiskā materiāla praktiskos uzdevumus, vecākam ir iespēja vingrināties novērtēt problēmas cēloņus un rast risinājumu savās situācijās, izmantojot pozitīvās disciplinēšanas principus.

Vecumposmu attīstības īpatnības, kuras nepārzinot, pieaugušajos var izsaukt dusmas un agresīvu uzvedību.

Vecākiem ir iespēja saņemt inspekcijas speciālistu neklātienes konsultāciju par bērnu pozitīvās disciplinēšanas jautājumiem! Uzdodiet savu jautājumu šeit, un nedēļas laikā saņemsiet atbildi!