Piemēram, bērns var sviest vienu un to pašu mantiņu atkal un atkal. Bērns to nedara ar mērķi nokaitināt jūs, bet lai saprastu kā tas ir, kad lieta krīt. Neviena no šīm rīcībām nav slikta. To pat var uzskatīt par šī vecumposma uzdevumu - izpētīt.

Šīs izpētes laikā bērns apgūs neskaitāmi daudz jaunu vārdu, viņš gribēs zināt kā sauc visas lietas jums apkārt.

Šajā laikā jums ir lieliska iespēja palīdzēt savam bērnam apgūt plašu vārdu krājumu un mīlestību pret komunikāciju. Tāpēc ir svarīgi:

·         runāt ar bērnu;

·         lasīt bērnam priekšā pasakas, stāstus;

·         klausīties bērnā;

·         atbildēt uz bērna jautājumiem.

Šī attīstības perioda laikā jūsu uzdevums ir audzināt sava bērna augošo neatkarību. Bērnam jāzina, ka jūs cienīsiet viņa vajadzības pēc neatkarības, jo tas attīstīs bērna vēlmi mācīties.

Tieši šajā vēlmē gūt neatkarību bieži veidojas pirmās nesaprašanās starp pieaugušo un bērnu.

Šajā vecumposmā bērns sāk teikt „nē”, un to sakot bērns necenšas uzvesties izaicinoši vai nepieklājīgi, bet gan mēģina paust, kā šobrīd jūtas. Kaut arī bērns var nosaukt lietas vārdos, bērns nezin kā nosaukt savas sajūtas.

Ar vārdu „nē” bērns patiesībā var domāt dažādas lietas, piemēram:

·         „man tas nepatīk”;

·         „es negribu iet prom”;

·         „es gribu”;

·         „es gribu pats izvēlēties”;

·         „esmu dusmīgs” utt.

Tāpat bērni šajā vecumā nesaprot, ko jūt citi cilvēki.Bērnu vēlēšanās būt neatkarīgam rada daudzas nesaprašanās, jo ne vienmēr varam bērnam atļaut darīt to, ko viņš pats vēlas.Bērni ne tikai saka daudz „nē” , bet arī dzird daudz „nē”. Bērni parasti satraucās katru reizi, kad dzird vārdu „nē” un bieži vien baidās no šī vārda „nē”, nevis saprot tā nolūku, ar kādu jūs šo vārdu „nē” lietojat. Rezultātā bērns var gūt psiholoģisku traumu, jo spriedze uzkrājas pašā bērnā un viņš nesaprot, kā to izreaģēt. Tā kā valoda nav pietiekami attīstījusies, bērns nespēj ar valodas palīdzību paust savas jūtas. Reizēm šīs traumējošās sekas var izpausties kā bailīgums, noslēgšanās vai pārmērīga trauksme. Šādos gadījumos bērni savas sajūtas paudīs caur asarām, ar kliegšanu vai krišanu gar zemi.

Piemēram, jums jāaizved bērns pie ārsta, autobuss, ar kuru plānojat turp doties aties pavisam drīz. Kad vēlaties bērnam uzvilkt viņa lietusmēteli, bērns atsakās to vilkt, sakot: „Nē” un skrien prom. Jūs jūtat, ka kļūstat dusmīgs. Tas, ko varat darīt šādā situācijā ir izskaidrot bērnam, ka ārā līst, izvediet bērnu ārā un parādiet lietu. Ļaujiet, lai uz bērna rokas uzlīst dažas lietus lāses un ļausiet sajust kā tas ir, ka ir slapjš. Pastāstiet, ka viņam būs vēl papildus iespēja iet zem lietussarga, lai nesaslapinātos.

Tas ir pavisam normāli, ka 1-2 gadu vecumā bērns var atteikties rīkoties pēc jūsu norādījumiem. Bērns tā nedara tāpēc, ka vēlas vecāku sadusmot vai ignorēt. Bērns ir atklājis, ka ir atsevišķs indivīds un viņš pārbauda savas spējas pieņemt lēmumus.

Protams, ir arī reizes, kad arī pēc skaidrošanas bērniem nebūs skaidrs, ko un kādēļ jūs no viņa vēlaties sagaidīt.

Lai vecākiem būtu vieglāk šādās situācijās, bērnam var piedāvāt iespēju izvēlēties kaut ko vienu no vairākām lietā, vai iespējām, šādā veidā ļaujot bērnam trenēties lēmumu pieņemšanā. Piemēram: „vai tu vēlies vilkt zilo mēteli, vai zaļo mēteli?”, „Tu vēlies iet kājām, vai braukt ar autobusu?” . Kad bērns ir izdarījis izvēlas , jūs esat sasniedzis savu īslaicīgo mērķi.

Atcerieties, ka piedāvāt jūs varat tikai tādas lietas, ko reāli arī varat dot. Ja jums kaut kur jādodas, tad nepiedāvājiet bērnam palikt mājās vai iet kopā ar jums. Ja bērns izvēlēsies palikt, bet jums abiem tiešām ir jādodas uz plānoto vietu, bērns saprasīts, ka jūsu piedāvātajām izvēlēm nav nekādas nozīmes.

Ir svarīgi atcerēties, ka arī draudi nevar būt izvēle. „Uzvelc mēteli, vai arī es tevi nopēršu, atstāšu mājās vienu, vai nekad neņemšu līdzi”. Tā nav izvēle, tie ir draudi. Draudēšana parasti padara bērnu bailīgu. Draudēšana ir kā lamatas pašiem bērniem, jo gadījumos, kad bērns nepaklausīs, jums būs jāīsteno savi draudi, kas situāciju padarīs vēl ļaunāku .

Tā kā arī paši vecāki reizēm nesaprot savus bērnus, kad viņi saka „nē”, tas var traumēt, sadusmot arī vecāku. Šādās situācijās mēs varam bērnam mācīt tādu svarīgu lietu, kā tikt galā ar savām dusmām, neapmierinātību un paust savas jūtas konstruktīvā veidā.

Agrīni iegūtā prasme par konfliktu risināšanu ir vēl viens pamatakmens jūsu bērna attīstībā. Tas stiprinās jūsu attiecības un mācīs prasmes, kas nepieciešamas visas dzīves garumā.

Iztēlojaties šādu situāciju:

Situācijā, kad jūsu bērns izpēta apkārtni, viņš ierauga uz galda vāzi. Tā ir jūsu mīļākā vāze, kura reiz piederējusi jūsu mātei un ir ģimenes relikvija. Kad bērns vāzi ir ieraudzījis, viņš to aizsniedz un nogrūž zemē. Tā saplīst.

Ko jūs darīsiet? Apdomājiet katru doto atbildes variantu, kurš no tiem ir piemērotākais un kāpēc.

1.skaļi kliegsiet uz bērnu par to, ka viņš ir sasitis vāzi un aizsūtīsiet viņu uz savu istabu.

2.iesitīsiet pa dibenu, lai iemācītu neaiztikt lietas.

3.atļausiet bērnam apskatīt jūsu sejas izteiksmi un izskaidrosiet, ka esat ļoti apbēdināts par notikušo, jo šī vāze jums bija ļoti īpaša. Varat bērnam piedāvāt palīdzēt savākt lauskas vai mēģināt to salabot. Jūs varat skaidrot bērnam, ka ir tādas lietas, kuras, kad saplīst vairs nav iespējams salabot. Novietojiet visas plīstošās un vērtīgās lietas bērniem nepieejamā vietā. Kopā mācieties pieskarties priekšmetiem saudzīgi. Ļaujiet bērnam trenēties ar neplīstošiem priekšmetiem.

1. solis-Atceramies savus ilgtermiņa mērķus.

Kādus ilgtermiņa mērķus jūs varat saistīt ar šo situāciju?

1.

2.

3.

Vēlreiz pārskatiet dotā atbildes uz situāciju un atzīmējiet, kura no tām, dos ieguldījumu, lai sasniegtu jūsu ilgtermiņa mērķus.

1	skaļi kliegsiet uz bērnu par to, ka viņš jūs sāpinājis, aizsūtīsiet uz savu istabu
2	iesitīsiet pa dibenu lai iemācītu neaiztikt lietas.
3	Izskaidrosiet bērnam, kā jūtaties. Parādīsiet, kā savākt lauskas vai, ja tas ir iespējams, piedāvāsiet bērnam palīdzēt vāzi salabot. Skaidrosiet, kā apieties ar plīstošām lietām

2. solis- Emocionālā kontakta nodrošināšana un rīcības modeļa piedāvāšana

Salīdzinot katru atbildi un ņemot vērā veidus, kā nodrošinām sirsnību, atzīmējiet kurš no visiem iepriekš minētajiem reakcijas veidiem to nodrošina.

	1	2	3
Sniedzu emocionālo drošību
Paužu beznosacījuma mīlestību
Paužu emocionālo tuvību un pieķeršanos
Ņemu vērā bērna attīstības līmeni
Parādu izpratni par bērna vajadzībām
Spēju izprast bērna jūtas

1-2 gadu vecumā bērns sāk saprast un mācīties dažādus noteikumus un skaidrojumus. Bērns šajā vecumā spēj saprast vairāk vārdu, kā pats var pateikt, bērns mācās no izskaidrojumiem. Atcerieties, ka tas prasa laiku, kamēr bērns apgūst visu, kas viņam ir nepieciešams.

Tagad, salīdzinot visas atbildes un ņemot vērā informāciju, kas jāzina par rīcības modeļa nodrošināšanu, atzīmējiet, kurš no visiem iepriekš minētajiem reakcijas veidiem to nodrošina.

	1	2	3
Sniedzu skaidrus norādījumus par vēlamo uzvedību
Sniedzu saprotamu informāciju par savām gaidām
Nodrošinu saprotamu skaidrojumu
Atbalstu bērna vēlmi mācīties
Iedrošinu bērnu domāt patstāvīgi
Mācu nesaskaņu risināšanas prasmes

3. solis- Izpratne par bērna jūtām un domām noteiktā attīstības posmā

Kādēļ bērni šajā vecumposmā aiztiek dažādus viņu interesējošus priekšmetus?

4.solis-Problēmas risināšana

Ņemot vērā attīstības īpatnības, atzīmējiet to veidu, kā reaģēt konkrētajā situācijā atbilstoši un efektīvi bērna vecumposmam.

1	skaļi kliegsiet uz bērnu par to, ka viņš jūs sāpinājis, aizsūtīsiet uz savu istabu
2	iesitīsiet pa dibenu lai iemācītu neaiztikt lietas.
3	Izskaidrosiet bērnam, kā jūtaties. Parādīsiet, kā savākt lauskas vai, ja tas ir iespējams, piedāvāsiet bērnam palīdzēt vāzi salabot. Skaidrosiet, kā apieties ar plīstošām lietām

5.solis- Izvēlieties atbilžu variantu ņemot vērā pozitīvās disciplinēšanas principus.

Tagad, kad esat apsvēruši gan savus ilgtermiņa mērķus, sapratuši, kā veidot emocionāli drošu vidi bērnam, kā arī esat apguvuši bērna attīstības īpatnības šajā vecumposmā, kuru no minētajiem risinājuma veidiem jūs izvēlēsieties?

Ja esat izvēlējies atbildi Nr. 3-apsveicu!

Vecākiem ir iespēja saņemt inspekcijas speciālistu neklātienes konsultāciju par bērnu pozitīvās disciplinēšanas jautājumiem! Uzdodiet savu jautājumu šeit, un nedēļas laikā saņemsiet atbildi!