Šajā attīstības periodā vecākiem ir iespēja iedot bērnam pamatu zināšanu bāzei, atbilstoši atbildot uz viņa neskaitāmajiem jautājumiem. Ja cienām bērna zinātkāri, bērns izjutīs prieku no mācīšanās un šī sajūta saglabāsies līdz pat skolas gaitu uzsākšanai.
Vecāki, kuri mēģina atbildēt uz jautājumiem, vai palīdz atrast atbildes, māca bērniem ļoti daudzas lietas, piemēram:
· tas ir normāli, ka tu nezini visu;
· bērna idejas ir svarīgas;
· ir daudz veidu, kā atrast atbildes;
· meklēt atbildes un risināt problēmas ir jautri.
Bērni, kuri apgūst visas šīs lietas, jūtas daudz pārliecinātāki, kad saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Tādā veidā viņi apgūs pacietību un iemācīsies, ka mācīties ir labi.
Reizēm, bērni vēlas apgūt lietas, kas var būt bīstamas. Bērns var vēlēties iemācīties aizdedzināt sveci, vai sajust, ko nozīmē nolēkt no augsta koka. Vai piemēram, kas varētu notikt, ja nomet zemē mammas mīļāko šķīvi. Tā kā bērniem nedrīkst atļaut darīt šīs bīstamās lietas, viņi sāk mācīties apgūt noteikumus. Jo labāk bērns sapratīs konkrētā noteikuma iemeslus, jo labāk bērns tos ievēros. Atcerieties, ka bērns vēlas zināt „Kāpēc...?” - „Kāpēc putni lido?”, „Kāpēc zivis peld? ”, „Kāpēc es nevaru aizdegt sveci?” utt.
Svarīgi saprast, kad bērns jautā „kāpēc” - viņš jūs neizaicina. Bērns no tiesas vēlas zināt šo atbildi.
Šajā vecumposmā bērniem patīk spēlēt „iztēlošanās” spēles. Bērni mēdz iztēloties dažādas lietas, tai skaitā to, ka ir pieaugušie. Reizēm bērni mēdz „pazust” šajās spēlēs, spēj ļoti labi iejusties.
Spēlēšanās ir jūsu bērna „darbs”. Šādā veidā bērns iemācās sajust to, kā jūtas cits cilvēks. Bērns „ieliek” sevi kādas citas personas situācijā un arī skatījums ir no šīs konkrētas personas skatpunkta. Šīs iztēlošanās rotaļas ir ļoti nozīmīgas bērna empātijas, kā arī smadzeņu struktūras attīstībai. Caur rotaļām bērns mācās risināt problēmas, izgudrot jaunas lietas, veikt eksperimentus un saprast kā lietas strādā.
Bērniem ir nepieciešams laiks rotaļām, kas ir vēl viens pamatakmens veiksmīgai bērna attīstībai, kā arī ļaujot bērnam attīstīt savu iztēli, bērns būs radošāks risinot savas problēmas. Bērns darbojoties atklāj, ka ir lietas, ko var paveikt pats - tādā veidā tas veicina bērna pašpaļāvību, ticību sev un saviem darbiem.
Šim vecumposmam raksturīga pazīme ir bērna vēlēšanās palīdzēt. Bērni vēlās izslaucīt grīdu, taisīt ēst, mazgāt drēbes, krāsot un būvēt. Skatoties un palīdzot bērns mācās ikdienas dzīvei nepieciešamās zināšanas un prasmes. Kad bērns palīdz, viņš var pieļaut neskaitāmas kļūdas, tādēļ nereti rezultāts nav tāds, kādu mēs esam cerējuši sagaidīt. Kā ikviens no mums, arī bērns var pirmajās reizēs kļūdīties.
Reizēm vecākiem šķiet, ka iesitot pa pirkstiem, sadošana pa dibenu vai pēršana ar žagariem dos bērniem svarīgu mācību. Bet patiesībā fizisks sods bērnam iemāca:
· mēs svarīgas lietas kārtojam ar sišanu;
· sišana ir pieņemama atbildes reakcija kad jūtos dusmīgs;
· cilvēki, uz kuriem paļaujos un kas mani aizsargā patiesībā nodara sāpes;
Vecākiem jāpārdomā par to, ko vēlas iemācīt saviem bērniem ilgākā laika periodā. Ja vēlas iemācīt bērnu risināt problēmas nevardarbīgi, vecākiem pašiem ir jārāda piemērs, kā rīkoties nevardarbīgi. Ja vecāki vēlas, lai bērns iemācās pasargāt sevi, viņiem jāpaskaidro un jāparāda, kā to izdarīt.
Sodot bērnu fiziski, tiek ievainotas bērna – vecāka attiecības. Šāda rīcība nemāca cieņu pret vecākiem.
Kad iedrošinām, lai bērns palīdz, mēs sniedzam bērnam iespēju mācīties un ļaujot darīt lietas praktiski, mēs parādam bērnam, ka novērtējam viņa spējas un prasmes. Tas atstāj ļoti nozīmīgu iespaidu uz bērnu. Ja viņš saredzēs sevi kā spējīgu darboties, arī nākamajā reizē bērns jutīsies pārliecināts un drošs.
Nozīmīgs uzdevums vecākiem ir veicināt bērna pašpaļāvību par savām spējām. To var darīt:
· atbildot uz viņa jautājumiem, vai palīdzot atrast atbildi;
· dodot bērnam laiku spēlēties;
· iedrošinot bērnu palīdzēt kādam.
Pašpārliecinātība par savām spējām būs nozīmīga arī turpmāko mācīšanās spēju attīstībā. Bērnam turpmākos gadus būs jāsaskaras ar daudz grūtībām. Jo bērns jutīsies pārliecinātāks, jo veiksmīgāk viņš pratīs tikt galā ar šīm grūtībām.
Iedomājieties situāciju:
Jūs gatavojat vakariņas un esat ļoti piekususi. Jums jau viss ir izplānots un esat sagatavojusi visas nepieciešamās sastāvdaļas. Jūsu bērns piesakās jums palīdzēt. Jūs zināt, ka tas prasīs vairāk laika gan lai pagatavotu, gan pēc tam satīrītu virtuvi.
Jūs tiešām vēlaties pagatavot vakariņas pati ātri, tādēļ mēģināt atrunāt bērnu palīdzēt. Taču bērns uzstāj, ka grib piedalīties vakariņu gatavošanā. Jūs jūtat, ka kļūstat dusmīga.
Uzskaitiet visus iespējamos iemeslus, kādēļ bērns ir tik uzstājīgs šajā situācijā.
Vai esat savās atbildēs iekļāvuši tādus iemeslus kā:
· nepārvarama vēlēšanās apgūt ko jaunu;
· dabiska vēlme tikt galā ar šo izaicinājumu;
· patīk aptaustīt sastāvdaļas;
· interese par to, kas notiek, kad visas sastāvdaļas tiek sajauktas un pagatavotas;
· nespēja saprast kādēļ nevēlaties, lai bērns palīdz;
· nespēja saskatīt situāciju no jūsu skata punkta;
· vēlēšanās darīt svarīgas lietas, tāpat, kā pieaugušie to dara;
· vēlēšanās līdzināties jums.
Ja esat uzskaitījis visus iepriekš minētos iemeslus, tad esat veiksmīgi pielietojis savas zināšanas, lai saprastu kādēļ bērns tik uzstājīgi vēlas jums palīdzēt.
Vecākiem ir iespēja saņemt inspekcijas speciālistu neklātienes konsultāciju par bērnu pozitīvās disciplinēšanas jautājumiem! Uzdodiet savu jautājumu šeit, un nedēļas laikā saņemsiet atbildi!
