Bērnam būs ātri jāapgūst:

·         tikt galā vienam, bez vecākiem;

·         sadzīvot ar daudz jauniem bērniem;

·         attaisnot vecāku cerības;

·         sekot grafikam un režīmam.

Bērna pirmā skolas pieredze var atstāt nozīmīgas sekas uz turpmākajām skolas gaitām. Bērnu skolu uzsāk vienā vecumā, taču tas nenozīmē, ka viņi visi ir vienlīdz labi tam sagatavoti. Bērniem piemīt dažāds temperaments, kas noteiks to kā bērns iejutīsies skolā.

Temperamentu nosaka iedzimtība, to nevar mainīt. Tas lielākā mērā nosaka to, kāds ir jūsu bērns. Nav slikta vai laba temperamenta. Mūsu temperaments ir tas, kas mūs padara unikālus, jo katram temperamenta tipam ir savas stiprās puses.

Aplūkosim dažas temperamenta dimensijas.

1.Aktivitātes līmenis.

Ir bērni, kuri ir aktīvi, viņi vēlas visu laiku skriet, lekt un rāpties. Šādi bērni nespēj nosēdēt mierīgi pat pusdienlaikā. Šķiet, ka viņi vienmēr ir kustībā.

Citi bērni mēdz būt mazāk aktīvi, dod priekšroku klusākām, ilgstošākām un mierīgākām aktivitātēm, tādām, kā grāmatas skatīšanās, „puzzles” likšana.

Citu bērnu aktivitātes līmenis var svārstīties starp abiem šiem līmeņiem.

2. Regularitāte.

Ir bērni, kuru dzīves ritms ir paredzams. Viņi vienmēr ir izsalkuši konkrētā laikā, ceļas augšā un iet gulēt vienā un tajā pašā laikā, un tas ir paredzams dienu no dienas.

Savukārt, ir bērni, kuriem piemīt mainīgas dzīves ritms. Bērns var būt izsalcis vakarā, taču nav izsalcis nākamās dienas vakarā. Var pamosties vienu rītu ļoti agri, bet citu gulēt līdz pusdienlaikam.

3. Atbildes reakcija jaunā situācijā.

Daži bērni viegli ļoti viegli pierod pie jaunās situācijas. Viņi smaida svešiniekiem, dodas kopā ar citiem bērniem, iesaistās rotaļās, sadraudzējas. Šādi bērni labprāt nogaršo jaunus ēdienus. Taču ir arī tādi bērni, kas pretojas jaunām situācijām. Izvairās no nepazīstamiem cilvēkiem, kautrējas doties uz mazpazīstamām vietām. Priekšroku dod pazīstamiem ēdieniem. Šādiem bērniem nepieciešams lielāks laiks, lai pierastu pie jaunas grupas un jauniem cilvēkiem.

4. Piemērošanās spējas.

Ir bērni, kas viegli pierod pie jaunas kārtības, jauniem apstākļiem, cilvēkiem un pārtikas. Tas prasa pavisam neilgu laiku pierast pie jauniem grafikiem, dzīves vietas maiņas vai skolas.

Citi bērni pierod lēni. Tas var prasīt vairākus mēnešus iepazīties ar jauniem cilvēkiem vai apkārtnes, iedzīvoties jaunā skolā vai piemēroties jaunam grafikam.

5. Uzmanības koncentrēšanās spēja.

Ir bērni, kas ir izteikti izklaidīgāki. Šiem bērniem ir grūtības izpildīt vienu uzdevumu, jo viņiem ir grūtības uzmanību koncentrēt uz vienu darbību. Kad bērns ir noskumis, viņa uzmanību viegli novērst uz ko citu un uzlabot noskaņojumu.

Citiem bērniem var būt ļoti noturīga uzmanība. Viņi var ilgstošo sēdēt un lasīt, vai nodoties kādai citai nodarbei. Tas attiecās arī uz bērna noskaņojumu, ko ir grūti izmanīt.

6.Neatlaidība.

Ir tādi bērni, kas ir neatlaidīgi, un ir tādi bērni, kas viegli padodas.

7. Intensitāte.

Ir bērni, kuri grūtībās apjūk, pauž savu apjukumu, kliedzot, metot mantas. Izteikti izrāda savas dusmas vai skumjas, skaļi raud vai no sirds smejas. Vienmēr var redzēt, kā šis bērns jūtas.

Savukārt citi bērni var neizrādīt savas sajūtas. Kad viņi skumst, to neviens neredz, jo bērns to pārdzīvo sevī. Ir grūti novērtēt, kā šis bērns jūtas.

Tieši bērna temperaments ir viens no tiem faktoriem, kas noteiks bērna sagatavotību skolai. Ir bērni, kuri droši, ar interesi un aizrautību uzsāk skolas gaitas, taču ir arī bērni, kuri jātas nedroši, uztraukti un līdz ar to iepazīšanās ar jaunajiem klases biedriem prasa vairāk laika. Jāsaprot, ka neiespējami aktīvu bērnu padarīt mazāk aktīvu. Identificējot bērna temperamenta stiprās puses, ir iespējams radīt bērnam atbalstošus apstākļus, kas ļautu augt un attīstīties pilnvērtīgi.

Bērna uzvedību ietekmē ne tikai viņa temperaments. Bērna uzvedību ietekmē arī pieaugušā temperaments un uzvedība. Bērna un pieaugušā attiecības nozīmīgi ietekmē tieši bērna un vecāka temperamenta saskaņotība.

Ja vecāks spēj atpazīt, ka bērnam piemīt atšķirīgs temperaments, tad viņš spēj izmainīt savas cerības, gaidas attiecībā uz bērna vajadzībām. Ja vecāks nespēj izprast bērna temperamenta noteikto uzvedību, vecākam var šķist, ka bērns uzvedas slikti un nepieņemami.

Ir svarīgi apdomāt kā mans temperaments saskan ar bērna temperamentu, jo tas var palīdzēt saprast dažādu konfliktu cēloņus.

Atpazīstot sava un bērna temperamenta saskaņotību un atšķirības, var mazināt savstarpējos konfliktus, kā arī tas izskaidro, kādēļ sišana un kliegšana nepalīdzēs uzlabot attiecības.

Jūsu bērns ir personība tāpat, kā jūs. Un viņa temperaments nav izmaināms, tāpat, kā jūsējais.

Pirmajos skolas gados, bērna sociālās attiecības skolā kļūst ar vien svarīgākas. Pieaugošā interese par draudzību liecina par bērna patstāvību, neatkarību. Bērna skatījums uz pasauli paplašinās, viņš ievēro ko domā citi, kam tie tic un kā uzvedās. Reizēm vecāki uztraucas, ka viņi zaudē kontroli pār bērnu un rezultātā var kļūt emocionāli un fiziski vardarbīgi pret viņu.

Šajā vecumposmā bērns ļoti daudz mācās par citiem cilvēkiem un par sevi, bērns pirmo reizi dzīvē saskaras ar ļoti svarīgām lietām, kas viņam jāiemācās:

·         kā tik galā konfliktos ar citiem bērniem;

·         kā komunicēt ar citiem, pat tad, ja viņš citiem nepiekrīt;

·         kā pastāvēt par sevi;

·         kā aizstāvēt citus;

·         kā tikt galā ar iebiedēšanu;

·         kā būt lojālam, pat tad, kad ir grūti;

·         kā būt laipnam, pat tad, kad citi tādi nav.

Šīs augstākminētās prasmes un pašpārliecinātība ir tas, kas veidos spēcīgu pamatu tam, kā turpmāk bērns tiks galā ar dažādiem izaicinājumiem.

Tie bērni, kuri jūtas pārliecināti par sevi un savām spējām un ir iejūtīgi, ir daudz spējīgāki pieņemt veiksmīgus lēmumus.

Bērns, kurš jūtas atbalstīts un pieņemts no vecāku puses ir daudz atsaucīgāks attiecībā uz vecāku sniegtajiem ieteikumiem, un nebaidīsies vērsties pie viņiem pēc palīdzības.

Bērni, kuri redz, kā vecāki tiek galā ar dusmām un stresu konfliktu situācijās bez agresijas un vardarbības, ir tendēti arī savus konfliktus risināt, izmantojot šādu pozitīvu pieredzi.

Bērni, kuri iemācās no vecākiem ieklausīties, komunicēt un izturēties ar cieņu pret citiem, tāpat arī izturēsies pret saviem klases biedriem un skolotājiem.

Viss ko jūs darīsiet, lai veidotu spēcīgas, uzticamas attiecības ar jūsu bērnu šajos agrīnajos gados, dos viņam spēku tikt galā ar sarežģītajām situācijām. Izprast visas ar attiecībām saistītās sarežģītas tēmas bērnam ir milzīgs izaicinājums. Tas viņam ir pilnīgi svešs. Bērns pieļaus kļūdas, jo nezina visu, ko zina pieaugušie.

Cenšoties, kļūdoties un gūstot panākamus dažādās situācijās, bērns apgūst lietas, kas saistītas ne tikai ar citiem, bet arī ļoti daudz pašam par sevi. Viņa empātija attiecībā pret citiem tikai pieaugs, kā arī pieaugs bērna izpratne par vērtībām un to, kam viņš tic.

Vecāku svarīgākais uzdevums ir atbalstīt un vadīt savu bērnu, jo bērni saktās uz vecākiem, kā paraugu.

Mums pašiem jābūt tādiem, kādus mēs gribam redzēt savus bērnus. Kā pirmajiem un pašiem galvenajiem dzīves skolotājiem, mums ar savu uzvedību bērniem jāmāca:

·         cienīt citu cilvēku tiesības;

·         izrādīt laipnību;

·         palīdzēt citiem;

·         saprast, kad esam sāpinājuši citus;

·         gūt kādu labumu no tā, ka esam pieļāvuši kļūdu;

·         no sirds atvainoties;

·         būt lojāliem;

·         rīkoties taisnīgi.

Šis vecumposms ir ļoti svarīgs, jo tas ir kā tilts no bērnības uz pusaudžu vecumu.

Iztēlojieties šādu situāciju:

Parasts rīts jūsu mājā. Jūsu bērns gatavojas skolai, bet ir atlicis pavisam maz laika. Ko jūs vēlaties lai bērns vēl šorīt paveic? Kādi ir jūsu, kā vecāka mērķi šim rītam?

Uzkaitiet 5 lietas, ko jūs gribat, lai jūsu bērns šorīt vēl izdara, pirms dodas uz skolu.

1.

2.

3.

4.

5.

Kādus mērķus jūs uzskaitījāt? Vai iekļāvāt tādus mērķus kā:

·         ātri saģērbties;

·         ātri paēst;

·         klausīt jūs;

·         tūlīt izpildīt visu, ko sakāt.

Šie ir īslaicīgie mērķi, kurus mēs vēlamies sasniegt tūlīt. Piemēram: tūlīt novilkt kurpes, tūlīt noiet no ceļa braucamās daļas, tūlīt nākt iekšā, tūlīt pārstāt sist savai māsai utt.

Vecāku diena ir pārpildīta ar mēģinājumiem likt bērniem sasniegt šos mērķus. Tā ir audzināšanas realitāte. Patiesībā, mēs bieži pazaudējam būtību, ko tiešām vēlamies sasniegt.

Laiks ir pavisam maz. Jūsu bērnam ir jāpaēd, jāsaģērbjas, jāiztīra zobi un laicīgi jāatstāj māja. Galvenais, ko jūs pašreiz vēlaties, ir, lai jūsu bērns laicīgi paspēj uz skolu. Jūs jūtaties satraukts. Jūsu bērns kustās lēni un ir izklaidīgs. Jūs kļūstat dusmīgs. Jūs iespējams uzkliedzat, vai pat iesitat, lai piespiestu viņu kustēties ātrāk. Šajā brīdī jūs esat fokusējies uz īslaicīgo mērķi - dabūt savu bērnu ārā no mājām pēc iespējas ātrāk, lai viņš nekavētu skolu.

Bet kā šobrīd ir ar jūsu ilglaicīgajiem mērķiem?

Kad jūs kliedzat uz savu bērnu, vai jūs mācat viņam kā būt pieklājīgam, uzmanīgam?

Kad jūs iesitat viņam, vai jūs mācat viņam kā risināt problēmas?

Veids, kā rīkojamies situācijās, lai izpildītu mūsu īslaicīgos mērķus, ir uzvedības modelis mūsu bērniem. Skatoties uz mūsu rīcību, bērni mācās, kā rīkoties stresa situācijās. Ja mēs kliedzam un sitam bērnu stresa situācijā, bērns iemācīsies tieši šo uzvedību un tāpat rīkosies līdzīgā jeb stresa situācijā.

Vecāku neiecietīgā reakcija, lai izpildītu īstermiņa mērķus, bieži kavē ilglaicīgo mērķu sasniegšanu. Kliegšana un sišana būs vienīgais, ko bērns apgūs lielākā laika periodā.

Katru reizi, kad jūs rīkosieties agresīvi, nesavaldīgi un ar dusmām, jūs zaudēsiet iespēju parādīt bērnam, ka var rīkoties arī savādāk.

Kādi tad ir ilglaicīgie mērķi?

Uzskaitiet 5 rakstura īpašības, kādas varētu piemist jūsu bērnam 20 gadu vecumā:

1.

2.

3.

4.

5.

Vai esat iekļāvis savā sarakstā šādas īpašības:

Labs problēmu risinātājs?

Sabiedrisks?

Labas attiecības ar jums?

Rūpējas par jums, kad esat kļuvusi/is vecāks?

Cieņa un empātija attiecībās ar citiem?

Spēj atšķirt labo no sliktā?

Uzņemas atbildību?

Godīgs un atklāts?

Uzticīgs savai ģimeni un draugiem?

Uzticams?

Motivēts pieņemt izaicinājumus?

Spēj domāt patstāvīgi?

Ilglaicīgie mērķi ir tie, kurus vēcāki vēlas sasniegt ar laiku, kad bērns pieaug. Iespējams jūs vēlaties, lai jūsu bērns būtu mīļš un izpalīdzīgs, gādīgs un laipns, spēj pieņemt gudrus un saprātīgus lēmumus, godīgs un uzticams, nevardarbīgs, rūpējas par jums, mīl savus vecākus utt.

Ilglaicīgie mērķi prasa laiku, lai tos sasniegtu- parasti tie ir vairāki gadi. Bet tā ir audzināšanas būtība, kodols.

Viens no grūtākajiem uzdevumiem audzināšanā ir spēt apvienot šos ilglaicīgos mērķus ar īslaicīgajiem mērķiem, jo tie bieži nonāk pretrunā.

Kādā veidā sasniegt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķus?

Efektīvas disciplinēšana ir prasme saredzēt īslaicīgo mērķu ietekmes iespēju ilglaicīgo mērķu sasniegšanā.

Ja jūtat, kad kļūstat nesavaldīgs, tā ir zīme jums, ka šobrīd varat iemācīt savam bērnam ko būtisku, kaut ko daudz svarīgāku par tikai kurpju uzvilkšanu!

Jums ir iespēja savam bērnam iemācīt:

·         tikt galā ar stresu;

·         saprasties ar cieņu;

·         konflikta situācijā rīkoties bez vardarbības;

·         ņemt vērā citu cilvēku jūtas;

·         sasniegt mērķi, nenodarot nevienam pāri fiziski un emocionāli.

Katru reizi, kad kļūstat nesavaldīgs, jums ir iespēja būt par paraugu savam bērnam. Veiksmīgi risinot saspringtās situācijas, jūs rādāt bērnam, kā tikt galā ar paša nesavaldīgo rīcību.

Vecākiem ir iespēja saņemt inspekcijas speciālistu neklātienes konsultāciju par bērnu pozitīvās disciplinēšanas jautājumiem! Uzdodiet savu jautājumu šeit, un nedēļas laikā saņemsiet atbildi!